Saeimas komisija vērsīsies pie premjera un finanšu ministra par finansējumu reģionālajām slimnīcām
17.07.2013 14:57
papildināta - Saeimas komisija vērsīsies pie premjera un finanšu ministra par finansējumu reģionālajām slimnīcām
(Pievienota 6.-12.rindkopa.)
Rīga, 17.jūl., LETA. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma vērsties pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) un finanšu ministra Andra Vilka (V) saistībā ar reģionālo slimnīcu vadītāju prasību nekavējoties uzlabot situāciju veselības aprūpes nozarē, piešķirot adekvātu finansējumu slimnīcu sektoram.
Komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) skaidroja, ka deputāti vēlreiz izanalizēs šodien sēdē pausto, vēlāk savu viedokli izklāstīs premjeram un finanšu ministram. Pēc atbildes saņemšanas Barča plāno aicināt viņus uz sēdi kopā ar slimnīcu vadītājiem.
Barča pēc sēdes aģentūrai LETA skaidroja, ka vēstulē komisija varētu vērst uzmanību uz noteiktiem faktiem un skaitļiem, kas raksturo situāciju, kā arī aicinās premjeru un ministru izprast situāciju ar nozares finansējumu un rast iespējas nodrošināt 2014.gada finansējumu veselībai 4,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Komisijas sēdē Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs uzsvēra, ka situācija ar nepietiekamo finansējumu turpinās četru vai piecus gadus, pirms vēlēšanām tika solīts veselības aprūpes budžetu nodrošināt 4,5% apmērā no IKP, kas netika izdarīts. Pēc Kalēja domām, tas nozīmē, ka vēlētāji tika maldināti, tāpēc slimnīcu pārstāvji arī vērsušies Saeimā, lai situāciju labotu.
Viņš arī vērsa uzmanību uz nepietiekamu tarifu, pēc kura valsts apmaksā slimnīcām pacientiem sniegtos pakalpojumus. Līdzīgu viedokli par slimnīcu finansējumu un noteiktajiem tarifiem pauda arī reģionālo slimnīcu vadītāji.
Kuldīgas slimnīcas vadītājs, bijušais veselības ministrs Ivars Eglītis norādīja, ka 2009.gadā, veidojot budžetu, slimnīcām samazināja plānoto pacientu skaitu un finansējumu. Tomēr pacientu skaits, samazinot finansējumu, nekļuva mazāks, gluži otrādi, krīzes laikā samazinās pacientu maksātspēja un līdz ar to arī viņu ārstēšanas iespējas. Šī "kļūda turpinās ceturto gadu", pacientu skaita samazinājums nav balstīts nevienos normatīvajos dokumentos, akcentēja Eglītis. Arī viņš pauda uzskatu, ka tarifs, pēc kura tiek maksāts slimnīcām, neatbilst reālajām izmaksām.
Eglītis uzsvēra, ka gadu gaitā slimnīcām izveidojies tāds finanšu deficīts, ka tās nespēj noturēt personālu, atjaunot iekārtas, bet pacients ir cietējs šajā situācijā. Arī Ogres slimnīcas vadītājs Dainis Širovs skaidroja, ka šī problēma turpinās jau četrus piecus gadus. Slimnīcas esot centušās šo problēmu risināt "klusāk, mierīgāk", bet netiek uzklausītas un sadzirdētas, piebilda Širovs.
Kalējs arī informēja deputātus, ka, iepriekš par šo jautājumu diskutējot ar Finanšu ministriju (FM), vienā no vēstulēm FM esot norādījusi, ka "slimnīcas rada zaudējumus" valsts budžetam, ārstējot vairāk pacientu, nekā paredzēts. Ņemot vērā šādu atbildi, slimnīcu pārstāvji esot arī "lūguši audienci" pie premjera.
Tāpat reģionālo slimnīcu vadītāji ir neapmierināti par papildu septiņu miljonu sadalījumu veselības aprūpes nozarei. Savukārt Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube šodien komisijas sēdē argumentēja šo līdzekļu sadalījumu, un arī Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis skaidroja, ka tika izmantota sistēma, lai nodrošinātu papildu finansējumu visām ārstniecības iestādēm, un subjektīvie faktori to neietekmēja.
Taube arī norādīja, ka Latvijā 2012.gadā veselības aprūpes finansējums bija 3,4% no IKP, bet 2013.gadā - 3,13%, kaut arī Pasaules Veselības organizācija rekomendē 5%, lai mazinātu atšķirības no kaimiņvalstīm - Lietuvas un Igaunijas. Arī valsts izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir mazāki nekā Lietuvā un Igaunijā - 2011.gadā Igaunijā šis rādītājs bija 1053 dolāri, Lietuvā - 954 dolāri, bet Latvijā - 689 dolāri.
Taube arī pastāstīja, ka vairāki radītāji - mirstība no sirds išēmiskās slimības un mirstība no pašnāvības - Latvijā ir sliktāki nekā Igaunijā, bet labāki nekā Lietuvā. Savukārt mirstība no ļaundabīgiem audzējiem uz 100 000 iedzīvotāju ir lielāka nekā abās kaimiņvalstīs.
Komisijas sēdes noslēgumā vairāki slimnīcu vadītāji pauda, ka situācijas risinājums ar finansējumu varētu prasīt ilgāku laiku. Širovs arī sacīja, ka "neredz gaismu tuneļa galā", valdība katru gadu piešķir papildu līdzekļus, bet sektorā, kur tas visvairāk ir nepieciešams, problēmas netiek risinātas.
Jau ziņots, ka 1.jūlijā 13 Latvijas slimnīcu vadītāji parakstīja atklātu vēstuli, norādot, ka 2013.gads ir kārtējais gads, kad slimnīcām, slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai. Šobrīd slimnīcas neatliekamās palīdzības sniegšanu nodrošina uz mediķu intensitātes, izdegšanas un zemā atalgojuma rēķina, kas atstāj ietekmi uz pacientu aprūpes kvalitāti, veicina gan ārstu, gan māsu aizplūšanu no slimnīcām un valsts.
Slimnīcu vadītāji pauž sašutumu par papildu septiņu miljonu latu veselības aprūpei sadalījumu, kur slimnīcu sektoram atvēlēts būtiski mazāks finansējums nekā nepieciešams, lai tiktu samaksāts par visiem pacientiem, kuriem sniegta ārstēšanās neatliekamās palīdzības slimnīcās ārpus Rīgas slimnīcām. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifi nav pārrēķināti kopš 2009.gada, kad tie tika samazināti par 20%. Slimnīcām nav kompensēti ne elektroenerģijas un siltumenerģijas, ne pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes atcelšana, ne minimālās algas paaugstinājuma 2010.gadā radušies izdevumi, ne arī medikamentu cenu pieaugums.
"Slimnīcās mēs katru dienu redzam, cik patiesībā mūsu iedzīvotājiem ir kritisks veselības stāvoklis, slimības ir smagas un ielaistas, kas prasa dārgu un ilgstošu ārstēšanu. Iedzīvotāju maksātspēja ir tik zema, ka viņi baidās nokļūt slimnīcā, jo nevar samaksāt 9,50 latus par vienu dienu slimnīcā. Mediķiem zemā atalgojuma dēļ trūkst motivācijas strādāt šajā valstī un jo īpaši neatliekamās palīdzības slimnīcās," bija uzsvērts slimnīcu vadītāju parakstītāja atklātajā vēstulē.
Arī Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V) un veselības ministre Ingrīda Circene (V) aicina Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) un finanšu ministru Andri Vilku (V) piešķirt papildu finansējumu veselības nozarei, neizslēdzot iespēju veikt 2013.gada valsts budžeta grozījumus, aģentūru LETA informēja "Vienotības" preses sekretāre Laila Timrota.