Par ambulatoro līgumu samazināšanu reģionos 2016.gadā
11.04.2016 10:45
Reģionālās slimnīcas joprojām cer uz naudu
07.04.2016 21:00
Belēvičs neplāno reģionu slimnīcām dot naudu pērnā gada apjomā
31.03.2016 20:00
LNT ziņas 20:00- 17 reģionālās slimnīcas atsakās parakstīt līgumu ar Nacionālo veselības dienestu; kādēļ?
reģionālās slimnīcas atsakās parakstīt līgumu ar Nacionālo veselības dienestu; kādēļ?
31.03.2016 19:07
17 reģionālās slimnīcas atsakās parakstīt līgumu ar Nacionālo Veselības dienestu; Kādēļ?
17 reģionālās slimnīcas atsakās parakstīt līgumu ar Nacionālo Veselības dienestu; Kādēļ? 31. martā 18:42 Mihails Kozlovs LNT Ziņas/Skaties.lv
Valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs trūkst 513 speciālistu
30.03.2016 21:27
Valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs trūkst 513 speciālistu
Ziemeļķurzemes reģionālās slimnīcas 1 pusgada izpildes aizstāvēšana Ventspils domē
Ziemeļķurzemes reģionālās slimnīcas 1 pusgada izpildes aizstāvēšana Ventspils domē 19.08.2015
https://www.youtube.com/watch?v=MQdx0ASNj80&feature=youtu.be
12. Saeimas vēlēšanas
Latvijas Avīze-Līdz Saeimas vēlēšanām bez veselības ministra var iztikt
Alīda Vāne, Medicīnas iestāžu biedrības vadītāja: “Ierēdniecībai nav politiskās atbildības, tāpēc būtu dīvaini, ja tai uzticētu ministrijas politisko vadību. Bet “Vienotībā” nav neviena, kas būtu ar mieru uzņemties šo atbildību līdz Saeimas vēlēšanām. Straujumas kundze savieno pienākumus, un tas nav normāli. Arī pēc vēlēšanām nebūs viegli sameklēt veselības aprūpes jomas politisko vadītāju, jo saprātīgs cilvēks saprot, ka valsts nespēj aizsargāt cilvēka veselību un garantēt ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu, kā tas noteikts Satversmē. Labāk nebūs, būs – sliktāk!”
Ventas balss 03.07.2014.
Hemodialīzes nodaļas paplašināšana Ventspilī
28.05.2014 20:36
medicine.lv
28.05.2014 17:23
Ventspils pilsētas portāls
28.05.2014 17:22
Ventas balss
Par ārstu nepietiekamību LR4
Pacientu parādi - būtiska problēma slimnīcās visā Latvijā
05.05.2014 11:06
Pacientu parādi - būtiska problēma slimnīcās visā Latvijā
Pacientu parādi - būtiska problēma slimnīcās visā Latvijā Avots: www.medicine.lv
Jaunā valdes priekšsēdētāja – Alīda Vāne
02.04.2014 22:56
Jaunā valdes priekšsēdētāja – Alīda Vāne
No Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas mājas lapas
Latvijas Zaļās partijas 25jā kongresā 2014.gada 22.martā
Par māsu palīgu algām
31.01.2014 12:36
LR 4
A.Vāne, J.Kalējs, Veselības Ministrija par māsu palīgu algām un Veselības nozares budžetu
Intervija Latvijas Avīze 18.12.2013
18.12.2013 11:37
Intervija Latvijas Avīze 18.12.2013
Politiskās iniciatīvas dzen izmisumā Autors: Māra Libeka Resurss: Latvijas Avīze
Prakstiskie rokdarbos mans hobijs
šogad plānotajiem ambulatorajiem pakalpojumiem līdzekļu pietiks, bet bažas par to trūkumu joprojām pastāv
07.10.2013 11:24
A.Vāne - Letai
Par veselības aprūpes budžetu slimnīcu skatījumā
Latvijas Radio 1Raidījums Krustpunktā 13:06
16.09.2013 18:01
Raidījums Krustpunkti
Diskusija:Mediķi joprojām uzskata, ka zemais finansējums var novest situācijā, ka reģionālajās slimnīcās nav naudas neatliekamās palīdzības sniegšanai Mūrmane Umbraško Daina - Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece; Lācars Aivars - LPS veselības un sociālo jautājumu komitejas pr-js; Korsaks Jāzeps - Rēzeknes slimnīcas virsārsts; Vāne Alīda -"Medcīnas Iestāžu biedrība"vadītāja, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle; Taube Māris - Nacionālā veselības dienesta direktors; Širovs Dainis - Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājs
Tiesībsargs: Situācija medicīnā ir traģiska, jāvērtē nepietiekamais finansējums
29.08.2013 18:03
Diena
Pievienojos Latvijas Zaļās Partijas biedru rindām
08.08.2013 15:19
Pievienojos Latvijas Zaļās Partijas biedru rindām
Medicīnā trūkst Naudas
04.07.2013.
Dzirkstele
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle: Valstij ir jāpārskata prioritātes un jānovirza līdzekļi veselības aprūpei
01.07.2013.
Valmiera, 2.jūl., LETA. Valsts atrod līdzekļus dažādām citām vajadzībām, taču medicīnas nozare jau gadiem ir cietēju lomā, tāpēc valstij vajadzētu pārskatīt savas prioritātes, aģentūrai LETA atklāja Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle Alīda Vāne.
Ir saprotama vajadzība pēc Eiro ieviešanas skeptiķu pārliecināšanas, taču šai kampaņai un citiem lielajiem valsts mēroga projektiem izlietotie līdzekļi būtu jāpakārto galvenajām prioritātēm - cilvēku labklājībai un galu galā arī veselībai, ir pārliecināta Vāne. Viņasprāt, valsts līdzekļi nereti tiek novirzīti izdevumiem, kam nevajadzētu būt valsts pamata prioritātei, tajā pašā laikā iedzīvotāju veselību atstājot, savā ziņā, novārtā.
Lai arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) papildus radušos izdevumus valstij ir izdevies kompensēt, taču pašas slimnīcas, ģimenes ārsti un citi mediķi jau gadiem papildu izdevumus kompensē "uz kaut kā cita rēķina", norādīja Vāne, jo slimnīcas, pēc viņas teiktā, valsts mērogā netiek novērtētas pienācīgi.
"Ja kādreiz mediķiem ūdens smēlās mutē, tad tagad tas jau ir sen pāri galvai," situāciju komentēja Vāne. Kā piemēru viņa norādīja, ka slimnīcas pozīcijās, kur vajadzētu būt trim māsiņām, slimnīca var atļauties algot vienu vai labākajā gadījumā divas, turklāt arī atalgojums ir smieklīgi zems, līdz ar to uz retajām vakancēm pat neesot darbinieku konkurences. "Man ir kauns skatīties acīs maniem darbiniekiem - mediķiem, parakstot ar viņiem līgumus par tik zemām algām. Viņu atalgojumam vajadzētu būt divreiz lielākam, lai tas vispār būtu normāls," atzina Vāne.
Viņa arī norāda, ka potenciālie slimnīcu darbinieki nereti dodas strādāt uz ārzemēm. Igaunijā vien mediķiem esot iespēja saņemt aptuveni divreiz lielāku atalgojumu, līdz ar to motivācija palikt strādāt Latvijas slimnīcās vēl jo vairāk sarūk. "Protams, konkurences trūkums mediķu vidū attiecīgi ietekmē arī darbinieku motivāciju, un tas atkal var pasliktināt darba kvalitāti". Pēc Vānes teiktā, līdz ar to cieš ne tikai aprūpes kvalitāte, bet arī komunikācijas biežums ar pacientu, kas nereti ir pašu iedzīvotāju pārmetumu iemesls slimnīcām.
Laikā, kad iedzīvotājiem nav pietiekami daudz līdzekļu, lai iegādātos visus medikamentus, nereti slimnīcas slodze pieaug, norādīja Vāne. Viņasprāt, nereti ģimenes ārsti var strādāt pēc labākās sirdsapziņas un izrakstīt piemērotākās zāles, bet, ja cilvēks nevarēs tās atļauties, viņš tik un tā var nonākt slimnīcā. Šajā ziņā jau atkal Vāne piesauc Igaunijas piemēru, kur uz pusi mazāk iedzīvotājiem tiek novirzīta lielāka summa kompensējamajiem medikamentiem nekā Latvijā. Viņa arī norāda, ka kaimiņvalsts kalpo kā labais piemērs veselības aprūpes prioritātes izcelšanai, kā rezultātā iedzīvotāji - atšķirībā no Latvijas piemēra - no slimnīcām nebaidās.
Pēc Vānes teiktā, situācija slimnīcu finansējuma jautājumā valstī esot kritiska. No 2011.gada valdības deklarācijā rakstīts, ka no 2014.gada veselības aprūpei nāktos saņemt 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču līdzšinējā situācija, kurā veselības aprūpei tiek novirzīti vien 3,2% no IKP, liek secināt, ka plāns joprojām netiks izpildīts. "Tas ir zemākais procents, kāds vispār bijis brīvvalsts laikā. Patiesībā, tas ir zemākais veselības procents, kāds vispār Latvijā ir bijis," viņa atzina, norādot, ka pat gadījumā, ja 4,5% slieksnis tiktu sasniegts, tas tik un tā būtu viens no zemākajiem veselības nozares īpatsvariem Eiropā, taču vismaz dotu medicīnas nozarei iespēju izdzīvot.
Jau informēts, ka 13 Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām prasījuši nekavējoties uzlabot situāciju veselības aprūpes nozarē, piešķirot adekvātu finansējumu slimnīcu sektoram.
Vēstuli parakstījuši Liepājas, Jelgavas, Ziemeļkurzemes, Jēkabpils un Daugavpils reģionālo slimnīcu vadītāji, kā arī Vidzemes, Kuldīgas, Tukuma, Jūrmalas, Ogres rajona un Dobeles un apkārtnes slimnīcu vadītāji. Ar parakstu atbalstu vēstulē teiktajam paudis arī Cēsu klīnikas vadītājs un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle.
Vēstulē teikts, ka situācija Latvijas veselības aprūpes nozarē ir kritiska un nepieciešams adekvāts finansējums, lai apmaksātu visās slimnīcās faktiski veikto ārstniecības darbu, kā arī palielinātu veselības aprūpes tarifus, lai tie atbilstu šā brīža tirgus cenām.
"Gadu no gada atkārtojas situācija, kad ierobežota finansējuma dēļ veselības aprūpes sektoram netiek nodrošināts atbilstoši valdības deklarācijā iekļautais solījums par finansējumu 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2013.gads ir kārtējais gads, kad, slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai," teikts vēstulē.
Tālāka slimnīcu optimizācija vai slimnīcu efektīvāka pārvalde nav iespējama, uzskata slimnīcu pārstāvji. Piemēram, nav iespējams dzīvē realizēt tādu kvalitātes kritēriju kā ārstēšanās laika minimizēšana slimnīcā, jo tas ir pretrunā ar iedzīvotāju veselības uzlabošanu un uzturēšanu un noved pie neizārstētu pacientu izrakstīšanas.
Slimnīcu vadītāji arī pauž sašutumu par finanšu līdzekļu sadalījumu starp slimnīcām un uzskata, ka tas ir nevienlīdzīgs. "Jau vairākkārtīgi esam lūguši Veselības ministriju ieviest finansēšanas principu, kas balstīts uz godīgu un vienlīdzīgu finansējuma sadali atbilstoši iedzīvotāju skaitam, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienlīdzīgas tiesības uz neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu," uzsvērts vēstulē.
Slimnīcu vadītāji norāda uz nepieciešamību nekavējoties pārrēķināt pakalpojumu tarifus, kas nav pārrēķināti kopš 2009.gada, kad tie tika samazināti par 20%. "Slimnīcām nav kompensēti ne elektroenerģijas, ne siltumenerģijas, ne pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes atcelšana, ne minimālās algas paaugstinājuma 2010.gadā radušies izdevumi, ne medikamentu cenu pieaugumi, tai pašā laikā valsts iestādei Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienestam tiek katru gadu kompensēts gan nobraukto kilometru deficīts, gan elektroenerģijas, gan citu izdevumu pieaugums, kā arī atkārtoti remonti," pausts vēstulē.
Slimnīcu pārstāvji norāda arī uz citām nepilnībām, kuras varētu atrisināt papildu finansējums slimnīcu sektoram.
Veselības ministrija (VM) norāda, ka izprot situāciju veselības aprūpē un atzīst, ka jau vairākus gadus pēc kārtas finansējums veselības pakalpojumu nodrošināšanai ir nepietiekams. Kā aģentūrai LETA sacīja VM Komunikācijas nodaļas pārstāvis Oskars Šneiders, ministrija ir informējusi valdību par finanšu situāciju veselības aprūpē un lūgusi papildu finansējumu, tomēr valdība, lai gan atzinusi, ka veselības aprūpes finansējums ir nepietiekams, šobrīd valsts budžetā ministrijas prasīto finansējumu nevar iezīmēt un nodrošināt. Atbilstoši 28.maijā valdības sēdē lemtajam, jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu VM tiks izskatīts Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finanšu pieprasījumiem.
Vēstule ir adresēta Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai, veselības ministrei un finanšu ministram.
- Publicēta: 02.07.2013 13:05
- Elīna Kunga, LETA
02.07.2013. Slimnīcām katastrofāli trūkst naudas TV3 ziņas ( VIDEO)
Latvijas Televīzija par slimnīcām reģionos
Sieviete Latvijai 2013
Latvijas avīze rīkotajā vēstuļu konkursā Sieviete Latvijai 2013 ( video)
Latvijas sieviešu gudrība, spēks un skaistums- raksts
Laureātes- Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības balvas ieguvējas:
Gulbenes tautas teātra vadītāja režisore Edīte Siļķēna un Rudīte Ķikuste - Doles salas dzimtu pētniece.
Raksts žurnālā Ieva
2013.gada maijs
Ārsti vēlas strādāt tikai privātpraksēs
08.05.2013 LAtvijas avīze
Māra Libeka
Ārsti nevēlas gaidīt līdz 2020. gadam, kad, kā sola Veselības ministrija, viņu vidējā alga palielinātos līdz 1300 latiem. Viņi sākuši apsvērt variantus, kā uzlabot savu materiālo stāvokli, un par to informējuši Veselības ministriju.
Piemēram, endokrinologi, kuri pacientus ārstē ambulatori, vēstulē ministrijai ir norādījuši, ka nevienlīdzība darba attiecībās esot radījusi nevienlīdzību darba samaksā – endokrinologam, kam ir tiešais līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), ir iespēja saņemt divreiz lielāku atalgojumu nekā endokrinologam, kurš strādā veselības centrā, jo centri paturot peļņas veidā aptuveni 30 procentus no samaksas par pakalpojumu. Pašreizējā veselības aprūpes politika neatbalsta tiešo līgumu slēgšanu starp NVD un ārstu privātpraksēm. Atlases procedūra tiekot rīkota tikai izņēmuma kārtā un priekšroku vienmēr dodot veselības centriem. Tādējādi tiekot liegtas vienlīdzīgas konkurences iespējas starp ārstu endokrinologu praksēm un lielajiem veselības centriem. Privāti praktizējošie mediķi uzskata: ja NVD ar viņiem slēgtu tiešo līgumu, tad naudas plūsma būtu daudz pārredzamāka, jo samaksu ārsts saņemtu bez starpniekiem. Ārsti ir pārliecināti, ka pastiprinātas konkurences apstākļos uzlabotos pacientu aprūpes kvalitāte un apmierinātība ar saņemto veselības aprūpes pakalpojumu. Līdzīga sistēma ar panākumiem strādājot Igaunijā.
Rēzeknes pašvaldības veselības aprūpes centra endokrinoloģe Natālija Čaika ir apbēdināta, ka viņa saņem tikai 30% no nopelnītā. Ja NVD slēgtu tiešo līgumu ar ārsti, nevis medicīnas centru, tad ārstam būtu daudz lielākas iespējas pašam rīkoties ar finanšu līdzekļiem. Tātad – arī pašam noteikt ikmēneša atalgojumu.
Savukārt pašvaldības uzņēmuma "Ventspils poliklīnika" endokrinologs Andris Akmentiņš uzsvēra, ka par savu finansiālo stāvokli viņam būtu grēks sūdzēties, bet viņš ir par to, lai valsts nauda tiktu arī privāti praktizējošajiem kolēģiem, jo pretējā gadījumā tiekot atbalstīta nevienlīdzīga konkurence.
Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds esot sazinājies ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai noskaidrotu, cik liels ir samaksāto nodokļu īpatsvars privāti praktizējošajiem ārstiem un tiem, kas strādā valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, kā arī lielajos privātajos medicīnas centros. "Mani informēja, ka, piemēram, liela daļa zobārstu oficiāli uzrāda tikai 180 latu mēnešalgu. Negribu ticēt, ka patiešām alga ir tik maza. Ļoti labi saprotu kolēģu vēlmi saņemt ārstiem cienīgu atalgojumu, bet šis mērķis jāsasniedz, palielinot nozarei finansējumu kopumā, nevis sadalot valsts līdzekļus pa privātpraksēm. Šāda decentralizācija, neapšaubāmi, palielinās arī ēnu ekonomikas īpatsvaru," secina M. Rēvalds.
Kategoriski pret endokrinologu priekšlikumu iebilst arī Medicīnas iestāžu biedrības valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne. Viņa uzskata, ka jau patlaban robežas starp valsts un pacienta paša apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir izplūdušas un ka valsts naudas novirzīšana ārstu privātpraksēm veicinās arvien straujāku maksas medicīnas attīstību.
"Pašlaik jau vērojama tendence, ka ambulatorais finansējums ir krasi nepietiekams un daudzi ārsti (īpaši traumatologi, urologi, neirologi) atsakās pieņemt valsts apmaksātos pacientus, izvēloties tikai un vienīgi sniegt maksas pakalpojumus.
Viena talona vērtība ārstam speciālistam, ja pacients bijis pie ārsta divas reizes 30 dienu laikā, ir 10,60 lati. Ārsta neto ieņēmumi šajā gadījumā ir 2,50 lati. Savukārt, ja pacients ir spiests par maksu doties pie privātā ārsta, tad cena par vienu vizīti svārstās robežās no 10 līdz 25 latiem. Ja vidējā pieņemšanas cena ir 15 lati, tad par divām vizītēm tie jau ir 30 lati," aprēķinājusi A. Vāne.
VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš man sacīja, ka endokrinologu priekšlikums neesot noraidīts, bet nodots izvērtēšanai NVD.
Balvu un Gulbenes slimnīcās pabeigta pirmā posma renovācijas darbi
Ziņa- par darba pārtraukšanu Aizkraukles slimnīcā
2013.gada 4.martā es, Alīda Vāne, atkāpjos no SIA „Aizkraukles slimnīcas” valdes priekšsēdētājas amata un pametu darbu Aizkrauklē.
Par cik jau pusgadu uz mani tiek veikts spiediens no uzņēmuma dalībnieka Veselības Aprūpes Fonds, kā arī Aizkraukles Domes priekšsēdētāja, nesaskatu iespējamību turpināt kvalitatīvi, kā līdz šim, veikt man uzticētos pienākumus SIA „Aizkraukles slimnīca”.
Man tiek pārmests par mazu peļņu, par iespējamu interešu konfliktu SIA ”Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” dalības sakarā.
Neiedziļinoties emocijās, tikai daži fakti, ko SIA ”Aizkraukles slimnīca” ir spējusi paveikt manā vadībā.
2009.gadā uzņēmuma parādsaistības bija ap 750 000 LVL. Daļu šo saistību 300 000 LVL vērtībā uzņēmums sedza ar iemaksu pamatkapitālā no Veselības Aprūpes Fonds. Šobrīd uzņēmumā pietiek līdzekļu, lai norēķinātos par visiem esošajiem kredītiem un vēl paliktu naudas pārpalikums.
Papildus šo kreditoru parādu apmaksai 450 000 LVL esam atjauninājuši pamatlīdzekļus (neskaitot ERAF finansējumu) par 420 000 LVL. Tātad kopā visa slimnīcas komanda manā vadībā 3 gadu laikā ir panākusi uzņēmuma finanšu un darbības uzlabojumus870 000 LVL vērtībā, neskatoties uz to, ka valstī un īpaši veselības aprūpes sfērā šie gadi bija krīzes gadi.
Lai iedzīvotājiem būtu pieejamāki veselības aprūpes pakalpojumi, šo trīs gadu laikā esam atvēruši aprūpes nodaļu, dienas stacionāru, atvēruši un noturējuši traumpunktu, izveidojuši rehabilitācijas nodaļu, kā arī izveidojuši dienestu- mājas aprūpe. Galvenais sasniegums ir valsts finansējuma palielināšana ambulatorajiem pakalpojumiem, kas ir pieauguši šajā laikā 2,5 reizes.
Novēlu visiem Aizkraukles novada pašvaldības uzņēmumiem tikpat labus sasniegumus kādi bijuši Aizkraukles slimnīcai. Tā pat ceru, ka jaunais SIA „Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētājs (ja) turpmākajos trīs gados sasniegs ievērojami labākus gan finanšu, gan veselības aprūpes pakalpojumu daudzveidības un kvalitātes augstumus.
013.gada 4.martā es, Alīda Vāne, atkāpjos no SIA „Aizkraukles slimnīcas” valdes priekšsēdētājas amata un pametu darbu Aizkrauklē.
Par cik jau pusgadu uz mani tiek veikts spiediens no uzņēmuma dalībnieka Veselības Aprūpes Fonds, kā arī Aizkraukles Domes priekšsēdētāja, nesaskatu iespējamību turpināt kvalitatīvi, kā līdz šim, veikt man uzticētos pienākumus SIA „Aizkraukles slimnīca”.
Man tiek pārmests par mazu peļņu, par iespējamu interešu konfliktu SIA ”Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” dalības sakarā.
Neiedziļinoties emocijās, tikai daži fakti, ko SIA ”Aizkraukles slimnīca” ir spējusi paveikt manā vadībā.
2009.gadā uzņēmuma parādsaistības bija ap 750 000 LVL. Daļu šo saistību 300 000 LVL vērtībā uzņēmums sedza ar iemaksu pamatkapitālā no Veselības Aprūpes Fonds. Šobrīd uzņēmumā pietiek līdzekļu, lai norēķinātos par visiem esošajiem kredītiem un vēl paliktu naudas pārpalikums.
Papildus šo kreditoru parādu apmaksai 450 000 LVL esam atjauninājuši pamatlīdzekļus (neskaitot ERAF finansējumu) par 420 000 LVL. Tātad kopā visa slimnīcas komanda manā vadībā 3 gadu laikā ir panākusi uzņēmuma finanšu un darbības uzlabojumus870 000 LVL vērtībā, neskatoties uz to, ka valstī un īpaši veselības aprūpes sfērā šie gadi bija krīzes gadi.
Lai iedzīvotājiem būtu pieejamāki veselības aprūpes pakalpojumi, šo trīs gadu laikā esam atvēruši aprūpes nodaļu, dienas stacionāru, atvēruši un noturējuši traumpunktu, izveidojuši rehabilitācijas nodaļu, kā arī izveidojuši dienestu- mājas aprūpe. Galvenais sasniegums ir valsts finansējuma palielināšana ambulatorajiem pakalpojumiem, kas ir pieauguši šajā laikā 2,5 reizes.
Novēlu visiem Aizkraukles novada pašvaldības uzņēmumiem tikpat labus sasniegumus kādi bijuši Aizkraukles slimnīcai. Tā pat ceru, ka jaunais SIA „Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētājs (ja) turpmākajos trīs gados sasniegs ievērojami labākus gan finanšu, gan veselības aprūpes pakalpojumu daudzveidības un kvalitātes augstumus.
Raidījums "Dzīvīte" - VIDEO
Mantojums nākamajam veselības ministram
Mantojums nākamajam veselības ministram
Alīda Vāne, Aizkraukles medicīnas centra valdes priekšsēdētāja, tagad arī Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienības glābējkomandas vadītāja un Medicīnas iestāžu biedrības valdes priekšsēdētāja, nepretendē uz absolūto patiesību, bet varbūt no tā visa, ko viņa iesaka, nākamajam veselības ministram kaut kas varētu noderēt.
– Kāpēc veselības ministra portfelis atkal ir atstāts novārtā? Nedzird, ka kāds pēc tā rautos?
A. Vāne: – Kaut gan veselības nozare ir svarīga ikvienam iedzīvotājam, tomēr medicīnas budžets ir ļoti mazs. Jāatzīst, ka iepriekšējo gadu pieredze ir bēdīga – sabiedrība pretojas ikvienam jaunumam, kas tiek piedāvāts, skatās ar skepsi un neuzticību, pat ja tas ir pozitīvs.
Tomēr mēs par maz novērtējam to labo, kas mums ir. Vēl joprojām ir ļoti labi ārsti speciālisti, lielisks vidējais personāls, lieliski feldšeri ātrajā palīdzībā. Ar viņiem mums ir jālepojas un jāatbalsta.
– Par ko būtu jāsaka paldies pašreizējam ministram Jurim Bārzdiņam?
– Bārzdiņa laikā daudz aktīvāk sākts runāt par sabiedrības veselību. Bet tas ir ilgtermiņa projekts, kurš atdevi nesīs pēc desmit, piecpadsmit, divdesmit gadiem un vēl ilgāka laika. Jāmainās paaudzēm, lai cilvēki saprastu veselīga dzīvesveida nozīmi un ietekmi uz savu veselību. Atliek cerēt, ka visi nākamie veselības ministri un valdība turpinās, nevis aizmirsīs šo tēmu.
Īstermiņā ir izdarīts tikai viens darbs, un tas skar tā sauktās valsts noteiktās kvotas veselības aprūpes pakalpojumiem. Piešķirot kvotas, turpmāk tiks ņemts vērā iedzīvotāju skaits attiecīgajā reģionā. Tas ir pirmais solis uz godīgu naudas sadali. Līdz šim to neņēma vērā ne pie stacionāru, ne ambulatoro pakalpojumu kvotu sadales.
Aizkrauklē ambulatorā kvota uz iedzīvotāju ir 5,90 lati, Zemgalē – vidēji 15 lati, Vidzemē – 22 lati, bet Latgalē – 30 latu. Tik atšķirīgam naudas sadalījumam nav objektīvu iemeslu.
– Kāpēc līdz šim bija tāda nevienlīdzība?
– Tas ir lobijs. Man neviens nav varējis paskaidrot, piemēram, kāpēc 2009. gadā Dobelē atstāja neatliekamās palīdzības slimnīcu, bet, piemēram, Bauskā slēdza. Šādai rīcībai nav neviena objektīva rādītāja. Dobelē ir 24 tūkstoši iedzīvotāju, Bauskā – ap 53 tūkstošiem. Dobele no Jelgavas, kur ir reģiona slimnīca, atrodas tuvāk nekā Bauska. Atliek vien secināt, ka šajā gadījumā darbojušies nevis ekonomiskie principi un valsts intereses, bet privātas attiecības, kas tiek lobētas. Tieši tāpat kā patlaban tas ir kvotu sadalē neatliekamās palīdzības slimnīcām. Ministru kabineta noteikumos skaidri un gaiši ir rakstīts, ka līdzekļu sadale slimnīcām notiek, ņemot vērā iepriekšējā gadā stacionāros ārstēto pacientu skaitu. Taču ministrija piešķir tāmes finansējumu pēc kaut kāda mistiska pacientu skaita.
– Kāpēc iedzīvotāji un nozares cilvēki ir neapmierināti ar reformām?
– Tāpēc, ka ministrija nespēj loģiski pamatot, kāpēc tās ir nepieciešamas. Lokālajās un reģionālajās slimnīcās ieguldīti apjomīgi Eiropas Savienības fondu līdzekļi, bet neviens nezina, kas tur būs pēc desmit gadiem.
Man kā pilsonim, ne tikai kā cilvēkam, kas saistīts ar medicīnu, gribētos zināt un prognozēt, piemēram, kā Krāslavā izskatīsies pēc desmit gadiem – kas būs ar skolām, medicīnu, kāda būs infrastruktūra... jo es varbūt gatavojos tur sākt savu uzņēmējdarbību. Laukiem nebūs iespējams saņemt ārvalstu investīcijas, kamēr tur nebūs ilgtermiņa plānošanas.
– Daudzi teiks – tā Vāne taču ir utopiste, jo tas, dzīvojot krīzes apstākļos, nav iespējams.
– Ja mēs nedzīvotu no Saeimas vēlēšanām līdz pašvaldību vēlēšanām un no pašvaldību vēlēšanām līdz Saeimas vēlēšanām, tad tas būtu iespējams. Mēs varam haotiski kādus divus gadus kaut ko mistiski darīt, sak, redz, kā mēs skaisti pastrādājām, bet kāda atdeve no tā?
Plānam jābūt vismaz divdesmit gadiem, tad uz desmit gadiem, lai saprastu, kas jādara, lai sasniegtu to, ko mēs gribam, tad uz pieciem gadiem, uz trim, diviem un vienu gadu. Bet par pamatu ņemot to, ko vēlamies sasniegt pēc 20 gadiem.
Ir jau vienkārši aizvērt slimnīcas, vietā neko neliekot, bet iedzīvotājus taču nedrīkst atstāt bez nekā. Man šķiet, ka Latvijā liela problēma ir tā, ka novados nav neviena hospisa jeb vietas, kur atlikušo mūža daļu patīkamos apstākļos pavadīt nedziedināmi slimiem cilvēkiem. Tā ir starptautiska kustība, kurā iesaistās gan valsts, gan pašvaldības, gan privātie, gan ziedotāji, gan vienkārši tie, kas ar savu darbu grib palīdzēt. Hospisi ir gan kā viesnīca, gan kā ārstniecības un sociālā iestāde. Iespēja piesaistīt līdzekļus ir no visurienes, palīdz arī reliģiskās organizācijas. Bet hospisu Latvijas reģionos nav tāpēc, ka trūkst ilgtermiņa domāšanas. Tie prasa daudz cilvēkresursu, kādam ir jāuzņemas atbildība. Ja slēdz slimnīcas, tad taču katrā reģionā var izveidot vismaz vienu hospisu.
– Vai ir jūtams, ka uzlabojas ambulatorā aprūpe, ka ārsti poliklīnikās kļūst pieejamāki?
– Kā zināms, no 2009. gada veselības aprūpē ir daudz kas mainījies, cilvēkam stacionārā nepārbauda holesterīnu vai, ja, piemēram, ir plaušu tūska, viņam nepārbauda, kāpēc sāp ceļi. Tas jādara ambulatori. Likvidējot Aizkrauklē neatliekamās palīdzības slimnīcu un izveidojot aprūpes slimnīcu, ambulatoro kvotu mums nogrieza par 45%. Šī neadekvātā darbība nekādi neiet kopā ar ministra sacīto. Diemžēl ministrija pat nav apzinājusi iedzīvotāju reālo vajadzību pēc ambulatorajiem medicīnas pakalpojumiem. Veselības norēķinu centrā netiek uzskaitīti tie pacienti, kas, nespēdami sagaidīt valsts apmaksāto pakalpojumu, par to samaksā no savas kabatas. Ministrija nezina, vai no valsts budžeta tiek segti 40%, 60% vai 80% ambulatoro pakalpojumu.
Ministrijai vajadzētu pateikt iedzīvotājiem, pašvaldībām, slimnīcu vadītājiem, valdībai, premjeram, ka tā neatliekamo palīdzību apmaksā tikai 80% apmērā, ka pārējos 20% sedz slimnīcas no savām iekšējām rezervēm jeb no tās naudas, ko atņem ambulatorajam darbam, ko neinvestē iekārtu atjaunošanā un darbiniekos. Tad gan iedzīvotāji, gan visa valdība sapratīs, kāpēc lokālo slimnīcu vadītāji bļauj, ka nepietiek naudas.
– Re, cik lepni dzīvo un tomēr bļaustās – šāds pārmetums bija jādzird Ogres slimnīcas vadītājam Dainim Širovam, kad viņš bija nolēmis iegādāties automašīnu ar ādas sēdekļiem un dārgiem durvju rokturiem.
– Veselības ministrija un pats ministrs Bārzdiņš labi zina, ka Širovs ir lielisks slimnīcas menedžeris, viņa vadītā slimnīca dzīvo bez parādiem un viņš dara visu iespējamo, lai tos nepieļautu. Viņa vadītajai ārstniecības iestādei maksā tikai 60 procentus par ārstētajiem pacientiem, un viņš protestē, jo pretējā gadījumā pēc mēneša vai diviem iedzīvosies parādos.
Runājot par mašīnu, jāatzīst, ka opelis nav nekāds luksusa automobilis. Tiesa, varbūt vajadzēja piestrādāt pie iepirkuma specifikācijas, lai nopirktu vidējās klases labu mašīnu, zinot, cik daudz iekārtu, mēbeļu un funkcionālo gultu Dainis ir sarunājis Vācijā par velti un nogādājis Ogres slimnīcā. Lai brauktu uz Vāciju, vajag labu mašīnu. Tie smiekli, ka pa Ogres rajonu tādas riepas nevajag, neiztur kritiku.
Viņš nelielās ar to, ko sasniedzis, viņš vienkārši dara. Ādas sēdekļi ir pilnīgi normāla parādība. Širovs ir arī ārsts, tas nozīmē, ka var pārnēsāt infekcijas, tāpēc nevar būt pat runas, kāpēc mašīnai ir ādas sēdekļi. Ja grib panākt, lai nedotu naudu, šis bija ļoti labs aizbildinājums.
– Kāpēc Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienībā radušies vairāk nekā miljons latu lieli parādi?
– Problēma nav jau tikai sliktā saimniekošanā, bet gan tajā, ka mēs nekad nezinām, kas veselības nozari sagaida rīt – kāds būs finansējums, kādas būs valsts noteiktās cenas... Šogad slimnīcu un Veselības norēķinu centra līgumi ir grozīti divas vai trīs reizes, pagājušajā gadā MK noteikumi grozīti sešas reizes. Parasti rītdiena neko labāku nenes. Tad ir jautājums, cik ātri spējam pielāgoties šīm pārmaiņām. Vai Gulbenes un Balvu apvienība varēja zināt, ka ministrija nenorēķināsies par visiem nodaļās ārstētajiem pacientiem. Šogad nav samaksāti 400 tūkstoši latu. Tiesa, apvienības vadība nedrīkstēja tādu līgumu parakstīt, bet, ja neparakstītu, vietējiem iedzīvotājiem neatliekamā palīdzība nebūtu pieejama.
– Kāds liktenis sagaida Gulbenes un Balvu iedzīvotājus – vai viņiem būs jābrauc ārstēties uz Rēzekni un Alūksni, vai tomēr saglabāsies iespēja to darīt savā teritorijā?
– Tas, ka Gulbenē vai Balvos ir jābūt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļai, ir pilnīgi skaidrs. Galvenais darāmais – ir jānodala visas dublējošās funkcijas un jāveicina ambulatoro pakalpojumu daudzveidība un pieejamība. Jānodala akūto pacientu plūsma no plānveida pacientu plūsmas. Lielāka uzmanība jāvelta sadarbībai starp visu specialitāšu ārstiem, arī ar ģimenes ārstiem. Ilgtermiņā par šīs apvienības likteni un neatliekamās palīdzības slimnīcu šajā apvienībā mēs varēsim runāt tikai tad, kad būs izstrādāta nozares tālākā stratēģija. Pašreizējos apstākļos neviena pašvaldība nevar būt droša par savām ārstniecības iestādēm.
– Nebūs iestāžu, būs ģimenes ārsti...
– Apskatīsim 2010. gada datus, visai ambulatorajai daļai, ieskaitot dienas stacionārus, bija piešķirti 60 miljoni latu, bet ģimenes ārstu tīklam – 40 miljoni latu. Es nesaku, ka ģimenes ārsti saņem par daudz, bet kaut kas tajā proporcijā nav pareizi. Ja ģimenes ārsts nosūta pacientu izmeklēties, bet viņam jāgaida rindā trīs mēneši, tas vairs nav normāli.
Tajā pašā laikā notiek vēža savlaicīgas atklāšanas programma, cilvēkam, pieņemsim konstatē audzēju, bet viņam tikpat kā nav nekādu iespēju nekavējoties saņemt ārstēšanu. Pat ķīmijterapija jāgaida rindā, jo ir kvota. Ministrijai ir jānosaka tie medicīniskās palīdzības veidi, kur kvotu nedrīkst būt.
– Kas visvairāk tiek gaidīts no jaunā ministra?
– Pirmkārt, nākamā gada budžets. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas valstij pats būtiskākais medicīnā ir nodrošināt neatliekamo palīdzību, tai jābūt 100% finansētai. Latvijā ir viens no zemākajiem hospitalizāciju rādītājiem Eiropā, tātad mums nav pamata būt optimistiem, ka pacientus slimnīcu nodaļās ārstēs vēl mazāk.
Nākamā prioritāte – ambulatorā daļa. Ja mēs neiz-strādāsim plānu nākamajam gadam, zaudēsim vēl vairāk darbinieku un iedzīvotāju uzticību. Kad šis plāns būs gatavs, tad kopā ar Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju, pašvaldībām, ārstniecības iestādēm jāķeras klāt Latvijas ilgtermiņa stratēģijai, kur veselība ir tikai viens punkts.
Ministram kopā ar ministrijas aparātu beidzot būtu jānoskaidro, no kā veidojas veselības budžets. Viena daļa ir sociālās iemaksas, daļa ir no alkohola, cigarešu, kafijas, neveselīgas pārtikas akcīzes. Taču ir precīzi jāzina, cik liela summa nāk no sociālajām iemaksām, cik no akcīzes nodokļa. Tad iedzīvotāji zinātu, ka, kafijai palielinot akcīzi trīs reizes un pērkot kafijas paciņu, katru reizi kaut kāda naudiņa ieripo veselības aprūpes budžetā. Valdība palielina PVN zālēm no 5% līdz 12%. Kur paliek tā PVN starpība? Vai atgriežas medicīnā? Šaubos.
Ministram būs jāsaņem mantojumā apvienotais Veselības norēķinu centrs un Veselības ekonomikas centrs un šī apvienošanās efektivitāte jāpierāda ar reāliem darbiem visā medicīnas nozarē.
Lemberga komentārs par traumpunktu slēgšanu Latvijā- VIDEO
2011.gada 06.janvāris
Panorāma- Traumpunktu reforma pārlikta
Bārzdiņš stostās par traumpunktu slēgšanu - VIDEO
Cīnās pat traumpunktu pastāvēšanu ( LTV panorāma)
Zatlers medicīnas nozares reformu uzskata par sasteigtu- arī traumpunktu reformu
Traumpunktu epopeja ( Diena)
Mediķi prasīs veselības ministra demisiju
Autors: BNS. 2011. gada 4. janvāris 18:50
Mediķi ir sašutuši par Veselības ministrijas (VM) nevēlēšanos ieklausīties viņu argumentos un nolēmuši pieprasīt veselības ministra Jura Bārzdiņa (Zaļo un zemnieku savienība) demisiju, pastāstīja Medicīnas iestāžu biedrības vadītāja un Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne.
Viņa norādīja, ka mazo slimnīcu vadītāju otrdienas tikšanās ar veselības ministru nesusi lielu vilšanos - mediķu iebildumi par traumpunktu darba laika izmaiņām nav uzklausīti, un VM bijusi ietiepīga kā āzis, liekot mediķiem noprast, ka "laukos no veselības aprūpes neviens neko nejēdz". "Viņi tikai māj ar galvu, bet neko neklausās," kritizēja A.Vāne.
Tādēļ Medicīnas iestāžu biedrība sadarbībā ar Slimnīcu biedrību un, iespējams, arī arodbiedrībām jau trešdienas rītā sāks gatavot veselības ministra demisijas pieprasījumu. Vāne pauda cerību, ka to atbalstīs arī pašvaldības.
"Atkāpties nav kur," viņa sacīja, piebilstot, ka visiem traumpunktu slimnīcu vadītājiem tikšanās laikā ar J.Bārzdiņu bijusi visnotaļ vienota nostāja.
"Nekur visā pasaulē akūto palīdzību nejauc ar plānveida. Ģeniālā Latvija pēkšņi tā darīs," ironiski teica A.Vāne.
Viņa pauda sašutumu, ka reālais ietaupījums, neskaitot izmaksu pieaugumu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, ir tikai apmēram 400 tūkstoši latu. "Bet 11 miljoni slimnīcu parādu segšanai – tur nauda atrodas. Pilnīgs sviests!" sašutusi bija A.Vāne.
Aizkraukles slimnīcas vadītāja neredz iespēju, kā ar esošajiem līdzekļiem varētu nodrošināt, lai dienas stacionārā visu laiku uz vietas dežurētu, piemēram, ķirurgs, jo VM ir apņēmusies ārstiem maksāt tikai par pacientu ārstēšanu, nevis dežurēšanu. Taču, lai visu laiku nodrošinātu ārsta speciālista klātbūtni dienas stacionārā, kamēr traumpunkts ir slēgts, naudas slimnīcai nepietiek.
Jau vēstīts, ka J.Bārzdiņš traumpunktu likteni otrdien pārrunāja ar Priekules, Ludzas rajona, Saulkrastu, Rīgas 1.slimnīcas, Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas, Aizkraukles slimnīcas, Saldus medicīnas centra, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas, Rīgas rajona, Bauskas un Limbažu slimnīcas vadītājiem.
Ziņots arī, ka no jaunā gada traumpunkti darbdienās vairs nestrādā visu diennakti, bet gan tikai no sešiem vakarā līdz astoņiem rītā. Tomēr brīvdienās un svētku dienās traumpunkti joprojām strādās 24 stundas diennaktī - to paredz VM izstrādātie grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, ko pagājušā gada 28.decembrī apstiprināja valdība.
Veselības nozares vadība mierina, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība izmaiņu dēļ nesamazināsies, jo pirmo aprūpi varēs saņemt dienas stacionārā vai pie ģimenes ārsta. Tomēr ārstniecības iestāžu vadītāji pauduši neizpratni par šādu VM rīcību un uzskata, ka lēmums dienas laikā traumpunktus slēgt mazinās pakalpojumu pieejamību un palielinās ārstu jau tā lielo noslodzi.
Veselības nozares nākotne
Pieteikti Latvijas Lepnumam 2010
Palīdzēja, kad visi citi atteicās
Autors: Ilze Brinkmane. 2010. gada 2. novembris
Mediķi no Aizkraukles atgādāja mājās no Polijas smagi cietušu puisi.
«Kad televīzijā izdzirdēju, ka Polijā smagi cietušā jelgavnieka Aivja tuvinieki nevar viņu pārvest uz Latviju, jo nav tādu finansiālu iespēju, bet valsts institūciju pārstāvji atbild, ka valsts šīs funkcijas neuzņemsies, nevarēju pārdzīvot, ka mūsos palicis tik maz cilvēcības,» stāsta Aizkraukles Medicīnas centra valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne. Viņas uzrunātie pārējie kolēģi piekrita, ka Aivja vietā var nokļūt jebkurš no viņiem vai viņu tuviniekiem, tādēļ nolēma nekavējoties palīdzēt. Traumatologs un kādreizējais Aizkraukles slimnīcas galvenais ārsts Ēriks Vizulis operatīvi meklēja informāciju par nepieciešamā transporta nodrošinājumu.
«Viņi bija visatsaucīgākie brīdī, kad visi bija atteikuši vai pieprasījuši summas, ko mana ģimene nevarēja nodrošināt, lai pārvestu komā esošo dēlu. Lai arī mēs neesam Aizkraukles iedzīvotāji, pārliecinājos, ka tur strādā ārsti vistiešākajā nozīmē, tādēļ par viņiem var lepoties visi, kas dzīvo Latvijā,» saka Aivja Tomsona-Eversona māte jelgavniece Daina Krastiņa.
Bezpalīdzībā nonākušie
A. Vāne notikumu ar Aivi salīdzina ar Aizkraukles slimnīcas likteni. «Puisis šajā pasaulē bija vajadzīgs tikai viņa mātei, bet slimnīca – tikai saviem iedzīvotājiem. Valstij esi vajadzīgs, kamēr maksā nodokļus, bet, ja tā nav, tad izrādās, ka nospļauties,» viņa skaudri secina. Vai iepazītā izjūta, kā tas ir, kad neesi nevienam vajadzīgs, vai cilvēki ar līdzīgu domāšanu, bet viņi nekalkulēja par izdevīgumu, bet meklēja risinājumu.
Ē. Vizulis stāsta, ka citu Latvijas pilsētu kolēģi izrādījuši atsaucību un piedāvājuši attiecīgu reanimācijas transportu, taču Lietuvas kolēģis Ķēstutis Griciuns kopā ar Pasvales slimnīcas vadības atbalstu to spējis visoperatīvāk – noorganizējis gan vajadzīgo transportu ar visu aprīkojumu, gan mediķu brigādi, un prasītā summa bijusi tikai pašizmaksa. Ārsts skaidro, ka viņi šim nolūkam bija gatavi izmantot slimnīcā iedibinātā privātpersonas Inges Saulītes fonda līdzekļus, kas paredzēti bezpalīdzīgā situācijā nokļuvušiem cilvēkiem, tam piekrituši privātie investori. I. Saulīte mirusi ar onkoloģisku slimību, bet tuvinieki Vācijā viņas piemiņai nodibināja fondu un tam ziedo naudu.
Aivis augusta beigās Vroclavas slimnīcā jau atradās ceturto mēnesi, bet pēc kopējas rīcības ar lietuviešu kolēģiem, viņš uz Aizkraukles slimnīcu tika pārvests pēc nepilnām divām dienām. Aivja (34) māte D. Krastiņa stāsta, ka īstie nelaimes apstākļi vēl nav noskaidroti, bet darbadevēja celtniecības firmas TK Būve uzdevumā dēls paspējis nostrādāt tikai nedēļu. Apdrošināšanas līgums sedzis tikai ārstēšanu slimnīcā.
Ē. Vizulis atzīstas, ka viņam kā ārstam bijušas zināmas šaubas, jo neviens nezināja, kāds īsti ir jaunā vīrieša stāvoklis, bet tajā brīdī bijusi tikai doma, ka Aivis jāatgādā mājās pie mātes. Diemžēl Aivis pārcietis pārāk daudz, Polijas mediķi trīs reizes veikuši smadzeņu operāciju. Šobrīd viņš ir Aizkraukles Medicīnas centra Terapijas nodaļas ārstu aprūpē. Daudz paveikusi fizioterapeite Aija Vītola, kam izdevies iekustināt savilktās rokas un kājas. Sāpju reflekss saglabājies, jo pacients uz kustību sāpēm reaģē, bet citādi viņš atrodas komā.
Apņēmies mainīt attieksmi
Kļūt par mediķi Ē. Vizulis (44) nolēmis vidusskolā, lai arī bijusi liela pietāte pret šo profesiju. Ārsts asociējies ar kaut ko tūlīt pēc kosmonauta. Skolas laikā bijis sekmīgs vieglatlēts, daudzcīņnieks, padevušās grūšanas un mešanas disciplīnas, bet gūtas arī smagas ceļu locītavu traumas, bieži iznācis ārstēties slimnīcās. Reiz, kad 17 gadu vecumā aizvests uz Rīgas Traumatoloģijas institūta Bērnu nodaļu, mamma no Cesvaines braukusi garas stundas, bet medmāsa nav ļāvusi pie viņa ieiet, vien strupi noteikusi: «Tihij čas. Ždaķ!» (Klusā stunda. Gaidīt!) Kad redzējis, ka māte trīs stundas sēž laukā uz soliņa un raud, savilcis rokas dūrēs un nopietni apņēmies: ja dzīvē kļūs par ārstu, tad nepieļaus šādu attieksmi pret cilvēkiem.
Ēriks gan joko, ka beigās izvēlējies studēt medicīnu, jo cerējis izbēgt no algebras un dienesta Padomju armijā, tomēr bijusi gan augstākā matemātika, gan visi puiši 1984. gadā iesaukti dienēt.
Šobrīd Ē. Vizuli uztrauc valsts attieksme pret medicīnas aprūpi, pret cilvēku likteni, bet ar gandarījumu viņš atceras kolēģus, kurus apbrīno joprojām. Profesors Ilmārs Lazovskis viņam paliek ārsta inteliģenta piemērs, kā jāizturas pret kolēģiem, pret slimniekiem, pret pasauli. Profesore Aija Žilevica suģestējusi ar prasmi sevi pasniegt, ar neparasto zināšanu apjomu, bet ārsts un skolotājs
Ivars Ārgulis reiz Aizkraukles slimnīcā pievedis pie vīrieša, kurš bija nodzēries, un teicis: arī šādi cilvēki kādam ir jāārstē. Dakteris I. Ārgulis diemžēl smagi cietis autoavārijā un Ērika rokās miris.
Krīzes menedžere
A. Vāne (41) stāsta, ka uz Aizkraukli uzaicināta, lai kļūtu par krīzes menedžeri, jo situācija bijusi neapskaužama. Ārsti psiholoģiski nomākti, finansējums samazināts desmitkārtīgi, viss jāoptimizē, algas jāsamazina. «Pirms tam Ēriks Vizulis slimnīcu vadīja 14 gadus. Varat iedomāties, kā ir, kad slēdz Dzemdību nodaļu, kuru esi izlolojis, slēdz Bērnu nodaļu, bet kopīgi mēģinām uzņēmumu saglābt,» stāsta Alīda, kura Latvijas Universitātē beigusi Fizikas un matemātikas fakultāti un maģistrantūrā studējusi ekonomikas zinātnes. Viņa uzsver, ka iepriekšējā pieredze, vadot gan viesnīcu Rīga, gan citus privātus uzņēmumus, vien atšķiroties ar darbības jomu, jo galvenais, lai izdevumi nepārsniedz ieņēmumus. Aizkrauklē turpina cilvēkus ārstēt, tikai ierobežotas iespējas izmeklēt, bet visi kopā domājot, kā izgrozīties, lai veiktu pēc iespējas pilnīgāku slimnieku izmeklēšanu.
Neiroloģe Dzintra Krišjāne, kas arī piedalās Aivja ārstēšanā, gandarīta, ka visi kolēģi ir domubiedri, bet Ē. Vizulis esot sabiedrības dvēsele, jo ne tikai ir izprotošs un pretimnākošs kolēģis, bet lieliski spēlē ģitāru, dzied un, kad visi noskumuši, uzmundrinot izstāsta kādu anekdoti vai atgadījumu no savām makšķernieka gaitām.
Atvadoties Ēriks tikai piebilst: lai arī pārsvarā visi domā, ka sliktas lietas notiek tikai ar citiem, nedrīkst vieglprātīgi attiekties ne pret sevi, ne līdzcilvēkiem, bet Alīda novēl uz ceļa būt uzmanīgiem.