Vai slimnīcas pašas sagaidīs Neatliekamo palīdzību? Raidījums Krustpunktā
23.07.2013 13:35
http://lr1.latvijasradio.lv/lv/raksts/krustpunkta/slimniicam-vairs-nav-iekshejo-rezervju.a26655/
Alīda Vāne atzīst, ka esošais finansējums nenosedz iespēju piesaistīt ārstus strādāt lokālās slimnīcās. Ārsts par slodzi saņem 400 lati pirms nodokļu nomaksās. Un laukos iespējas piepelnīties ir mazākas. Arī stacionāru kopējais finansējums ir mazāks nekā Rīgā un arī ir nepietiekams hospitalizācijas datu aprēķins. Svarīgākais ir atalgojums mediķiem, bet būtiski ir arī citi izdevumi, jo elektrības un siltuma izdevumi nav kompensēti kopš 2009. gada. Slimnīcām vairs nav iekšējo rezervju.
Andrejs Doveks skaidro, ka veselības aprūpei piešķirtie septiņi miljoni latu daļēji atvēlēti slimnīcām, jo tie paredzēti atsevišķiem pakalpojuma veidiem rindu mazināšanai, gan ambulatori, gan stacionāri. Vēl šie līdzekļi tiks tērēti infrastruktūras finansējuma papildināšanai. Tā nav liela, bet taisnīga summa, kas iegūta, pārdalot esošos līdzekļus.
Aija Barča bilst, ka pēc tikšanās ar lokālo slimnīcu pārstāvjiem Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti ir nosūtījuši vēstuli ministru prezidentam un finanšu ministram, kurā uzsvērti trīs jautājumi: par papildus finansējumi hospitalizēto pacientu ārstēšanai, par izmaksu pārskatīšanu manipulācijām, jo no 2009. gada tas nav veikts, un jautājums par pacientu līdzmaksājumu. Pēc valsts kases informācijas finanšu pārpalikums ir 165, 6 miljoni latu, no kuriem 23 vēlas budžeta grozījumos veselības aprūpei. Ja šos līdzekļus iedos, tad finansējums būs sasniedzis 2011. gada līmeni. Ja prasītais netiks ņemts vērā, Aija Barča ir noskaņota rīkoties bargi – rakstīt deputātu pieprasījums, kas ir demisijas pieprasījums attiecīgiem ministriem vai pat visai valdībai.
Alīda Vāne uzskata, ka nevar problēmu uzlūkot tikai analizējot skaitļus. Dati liecina, ka Latvijā ir visveselākie cilvēki, jo salīdzinoši ļoti maz pacientus hospitalizē un ārstē slimnīcā. Viņa uzskata, ka hospitalizējamo skaits būtu jāpalielina. Tajā pašā laikā viņa kritiski vērtē to, ka valdība noteikusi veselības aprūpi kā prioritāti. Tika solīts, ka jau 2014. gadā veselības aprūpes finansējums būs 4,5 procenti no iekšzemes kopprodukta, tagad veselības ministre sola to panākt sešos gados.
Andrejs Doveks iebilst, ka līdz ar krīzi bija arī jāpārlūko ārstēšanas iespējas. Vēl nesen ārstnieciskais bizness bija orientēts uz stacionāru, bet tas ir dārgi, lētāk ir ārstēties ambulatori, dienas stacionārā vai mājās.